Neapdomīga vilku un viņu mazuļu iznīcināšana ilga līdz 1970. gadam, līdz populācija ievērojami samazinājās. Pirmie par vilku aizsardzību iestājās kultūras lolotāji – rakstnieki un dabas pētnieki Leonards Grudzinsks, Jons Taugins, kinorežisors Petrs Abukevičs. Savos rakstos un intervijās viņš vairākas reizes ir nosodījis vilku nogalināšanu. Zoologs J. Taugins, kas pats agrāk bija piedalījies vilku medībās, vēlāk pārtrauca medīt ne tikai vilkus, bet medīt pavisam. Pirms vairāk nekā 30 gadiem žurnālā „Švyturys” publicēto L. Grudzinska rakstu „Aizstāvu mežu vilku” lamāja ikviens, kuram tikai nebija slinkums. Neskatoties uz to, autors palika konsekvents vilku aizstāvis līdz pat savai nāvei. Filmu autors par vilkiem P. Abukevičs tāpat centās parādīt sabiedrībai citādāku vilku. Viņa vārdiem sakot, paruna „cilvēks cilvēkam vilks” ir pilnīgs izgudrojums, jo, ja tā patiešām būtu, mēs visi dzīvotu kā paradīzē.
Pretstatā tagadējiem medniekiem, ar vilku trofejām nekad nelepojās arī visu laiku slavenākais lietuviešu dabas pētnieks profesors Tads Ivanausks. 1988. gadā izdotās pirmās lietuviešu grāmatiņas par vilkiem autors K. Giņūns arī neuzskatīja vilku par postītāju. Viņš viens no pirmajiem pievērsa uzmanību vilku īpašajai nozīmei mežu ekosistēmā.
Neatkarības gados prēmijas par nošautajiem vilkiem neviens jau vairs neizmaksāja, izņemot Kupišķu rajonu pašvaldību, kura par to tika pamatīgi kritizēta un pēdējos gados no tām atteicās. 1996. gadā Lietuva ratificēja Bernes konvenciju, kura uzliek par pienākumu sargāt vilkus. Mūsu birokrāti-mednieki izkaulēja izņēmumu, taču viņiem bija jānosaka termiņš, kurā nav atļauts medīt: no 1. aprīļa līdz 1.jūlijam (nedaudz vēlāk – līdz 1. augustam). Beidzot vilki vairs netika medīti visu gadu un mazuļu augšanas periodā viņiem vismaz bija miers. Taču arī tālāk katru gadu tika nošauti no 50-80 vilkiem.
Lietuvai stājoties Eiropas Savienībā, otrreiz tika izkaulēts izņēmums par vilku medību atļauju. Eiropas Komisijai tika iesniegts vilku skaits (550), kas nebalstījās uz nekādiem aprēķiniem, un valdības mērogā tika apsolīts, ka medībām nebūs nekādas ietekmes vilku populācijas stabilitātei. Tomēr ietekme bija milzīga, bet mūsu ierēdņi to līdz šim nevēlas atzīt. Mūsu mežu simbols vilks, kas nekad vēl nebija bijis tik reti sastopams, nonāca neapskaužamā stāvoklī. Medniekiem izārdot vilku ģimenes, vilki pa vienam vairs nav spējīgi nomedīt prāvāku medījumu un sevi pabarot. Straujā valsts urbanizācija un lauku tūrisms izdzina vilkus uz mazapdzīvotām valsts nomalēm. Ziemu un vasaru intensīvi veiktie mežu ciršanas darbi ne tikai iznīcina vilku uzturēšanās vietas, bet arī traucē tos jūtīgajā vairošanās periodā. Tam visam klāt pievienojas medības, malu medniecība un... stabilas vilku ģimenes saglabājušās tikai dažos rajonos.
1999. gadā dažas nevalstiskās organizācijas apvienojās Apvienotajā nevalstiskajā vilku aizsardzības padomē. Šī darba grupa dažu gadu laikā panāca, lai vilku medību termiņš tiktu vēl vairāk saīsināts un beidzot tiktu ieviesta vilku nomedīšanas kvota. Tagad ziemas laikā ir atļauts nomedīt ne vairāk kā 20 vilku. Tā bija kompromisa vienošanās ar Vides ministriju, panākta 2005. gadā, taču Vilku aizsardzības padome arī turpmāk pārstāv viedokli, lai vilks tiktu ierakstīts Lietuvas Sarkanajā grāmatā, bet vilku medības – pilnīgi aizliegtas.
2007. gada augustā ar Vilku aizsardzības padomes iniciatīvu tika nodibināta patstāvīga organizācija „Baltijas vilks”. Tādas organizācijas dibināšanas ideja tika lolota jau astoņus gadus, taču līdz šim trūka cilvēku, kuri varētu lielāko daļu sava laika ziedot Lietuvas vilku aizsardzībai. Šobrīd Dabas aizsardzības asociācija „Baltijas vilks” ir apvienojusi vairāk nekā desmit aktīvu brīvprātīgo un strauji attīsta savu darbību gan aizsargājamo sugu, gan arī darbības reģiona ziņā. „Baltijas vilks” rūpējas ne tikai par Lietuvas vilkiem un citiem lielajiem plēsējiem, bet aktīvi interesējas par situāciju kaimiņvalstīs, kur tādu organizāciju nav.
Vilku un citu plēsēju aizsardzības organizācijas nepieciešamas katrā valstī – gan tur, kur šie dzīvnieki tiek stingri aizsargāti, gan tur, kur viņi vēl ir kuplā skaitā. Plēsīgie zīdītāji ir visievainojamākā dzīvnieku grupa visā pasaulē. Neviena ekosistēma nevar normāli funkcionēt bez plēsējiem, un cilvēks, būdams dabas daļa, tos iznīcinādams, kaitē pats sev.
Aicinām visus pilsoņus, kas nav vienaldzīgi pret dzīvo dabu, pievienoties mūsu darbībai, jo, ja tu sargā vilku, tad sargā visu – mežus, kuros vilki dzīvo, citus dzīvniekus, kurus ar vilkiem saista visi ekoloģiskie sakari un... citus cilvēkus, kuri pilnvērtīgu dzīvi var piedzīvot tikai veselīgā ekosistēmā.
Ceram, ka mūsu organizācijā iespējas izpaust sevi atradīs gan speciālisti, gan arī parasti cilvēki, kas nav vienaldzīgi pret dabu, gan šaura interešu grupa, gan tie, kam dabas aizsardzība ir interesanta vispār. Iesākām savu darbību no vilku aizsardzības, bet lieliski saprotam, ka tikai kompleksi risinādami dabas aizsardzības problēmas, varam palīdzēt saglabāties gan vienai sugai, gan dzīvajai dabai.
Sirsnīgi pateicamies programmētājam Aurimam Pranskevičam un dizainerei Ievai Vaivaraitei, kuri bez maksas izveidoja šo mājaslapu.
International | 
Uz augšu